Ļoti spraiga pēcpusdiena
Sāpīgi bija atcerēties fizkultūras skolotāju, kura mani savulaik centās iedresēt bumbiņu un granātu mešanas mākslā. Ja tas viņai būtu padevies labāk, es, iespējams, šovakar būtu izglābusies ātrāk. Varbūt arī nē. Starp citu, jūs esat kādreiz baltos plīvojošos brunčos un augstpapēžu kurpēs mēģinājuši pārrāpties no slapja, aprūsējuša skārda jumta uz nestabila paskata koku? Nē, nē, man neizdevās. Visādos ierēdņiem paredzētos kursos ir tik sasodīti daudz nepilnību...
Un šo iemaņu trūkums man ir maksājis 8 latus.
Un šo iemaņu trūkums man ir maksājis 8 latus.
Debilie remontstrādnieki, aizejot ieslēdza mūs ar kolēģi, pie viena neatgriezeniski sabojājot nama atslēgu, kura gan ķērās jau pirms tam. Vienīgajai sazvanāmajai kolēģei, kura atradās Vecrīgā, savukārt, nebija līdzi vārtiņu atslēgas, un mēs kādu laiku centāmies viņai pārmest pāri pagalmam diegu kamoliņus, pa kuriem varētu noslidināt atslēgas, ar kurām viņa varētu mūs izglābt no ārpuses. Tas neizdevās, es mēģināju izkļūt pa logu - arī neveiksmīgi.
Visbeidzot, atslēga padevās mēģinājumam izlauzt durvju rokturi.
Laikam esmu nogurusi un mazliet nervoza.
PS. Priecājies, ka ne lauztu roku vai kāju.