Ai, bet vispār, mani mīlīši, ja nu kāds to manu nopietnību grib dzirdēt, tad feminisms nav vis nedz spalvainas kājas, nedz belziens pa kājstarpi katram, kurš tev kafiju grib izmaksāt, bet gan atskārsme, nepielūdzama un rāma, ka vīrietis NAV biļete uz laimīgo, mierpilno un labklājīgo dzīvi. Tik vien.
Mīts par ĪSTO& Vienīgo?
;)
Nē, es negrasos noliegt, ka kopdzīvei ar vīrieti ir savi jaukumi. Un augstāk par visu es vērtēju tos savas dzīves brīžus, kad esmu mīlējusi, neprātīgi, atdevīgi līdz galam, un tikpat mīlēta jutusies. Tikai man joprojām liekas, ka visa laimes meklēšana ārpus sevis, neatkarīgi no dzimuma, ir vēja ķeršana, bet atbildības par savu dzīvi uzgrūšana otram cilvēkam - gļēvulīgs un abpusēji bīstams pasākums.
Bet ..."Visādi cilvēki pasaulē dzīvo, ij visādi cilvēki pasaulē vajadzīgi.";)
Kas ir harmonija? Tas ir līdzsvars. Tu vari būt līdzsvarā viena pati, bet ja jūs esat divi, tā ir pavisam cita veida sadarbība.
Es noliedzu uzskatu, ka vīrieša klātbūtne sievietes dzīvē ir absolūti nepieciešams viņas laimes vai labklājības komponents.