Kurvjzieža kontemplācijas

un vēl mazliet par to pašu

Krāšņais Kurvjziedis

un vēl mazliet par to pašu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Īstenībā tā vakardienas šova tizlā beibe mani aizkaitināja ne tikai ar to, ka darīja pāri nabaga bikšainim - galu galā pats vainīgs, jādomā, ko izvēlēties par ceļabiedru - bet galvenokārt ar to, ka manā acu priekšā apgānīja svēto ceļojuma būtību. Jo ceļojums vienmēr ir kāda askēzes druska, un biedrisks izaicinājums savam ķermenim. Un, jā, īstā ceļojumā allaž gadās, ka tieši tad, kad tu rāpies kalnā, tev vienlaikus uznāk iesnas, caureja, mēnešreizes, smeldz nobrāzta kāja un lapsenes sadzelta roka. Un tu atklāj, ka īsts nogurums ir tad, kad vari aizmigt uz jebkuras kaut cik līdzenas horizontālas virsmas un tev nav nekādas iespējas, nedz vēlēšanās dauzīt papēdīšus pret zemi un spiegt, ka es negulēšu kaut kādā ūķī, kam ir tikai divas zvaigznītes. Un higiēna nozīmē pietiekamu ūdens daudzumu, vienalga kādā temperatūrā, lai noskalotu putekļus un sviedrus, nevis elegantu burbuļvannu vai dušas kabīni un četru veidu ķermeņa kopjamās želejas. Un slāpes nozīmē, ka tu dzer no strauta un no krāna, nevis meklē veikalu ar diētisko kolu.
Jo citādi nav vērts. Citādi var klubkrēslā pasēdēt pie datora un internetā apskatīt ievērojamo vietu bildītes.
  • Re: komrādija

    Es teiktu mazliet citādi - ja ir iespēja dabūt tos divus dvieļus un silto ūdeni - kāpēc gan ne, spēku no klinšu kāpšanas/airēšanas/kājāmiešanas tas nemazina. BET. Nav jēgas čīkstēt un vaimanāt, ja nav pat viena dvieļa un ūdens ir tikai auksts un duļķains - tas vienkārši pieder pie ceļojuma lietām. Tas arī viss.
Powered by Sviesta Ciba