Atzīšanās
Jā, es tagad zinu, ka neesmu HIV nēsātāja. Tas mani priecē. Un es to noskaidroju nevis tāpēc, ka mani vajātu atmiņas par vētrainu, traumatisku seksu ar melnādainu DĀR pilsoni vai heroīna reibumā esošu Irkutskas jauniešu grupiņu, bet gan tāpēc, ka pakļāvos kampaņas radītai fobijai.Galu galā - man ir visas plašsaziņas līdzekļu deklarētās pazīmes, kas apliecina piederību riska grupai. Esmu sieviete. Esmu heteroseksuāla. Esmu - nu, labi - izskatos, - jauna. Bet tomēr vesela. Par spīti visam.
Esmu pārbaudījusies 2x brīvprātīgi un 1x "piespiedu kārtā" (grūtniecība), un vispār labprāt to darītu ikreiz pirms partnera maiņas. vai vismaz ikreiz pirms pārejas pie viena pastāvīga partnera.
pat nevis tāpēc, ka man būtu bail no hiv, bet tāpēc, ka es zinu, cik paniski vīrieši no tā baidās. tip korekti :)
a tu pamēģini kādam vīrietim, ar kuru tev ir bijis jelkāds intīmāks fizisks kontakts (sekss ar prezervatīvu + bučošanās skaitās) filosofiskā tonī pateikt "a zini, man kādreiz bija draugs, un tas draugs bija riska grupa, un hmmmm, nujā, viņš bija gejs, mēs tikai nedaudz paskūpstījāmies, bet pastāv 0,001% iespējamības, ka man varētu būt HIV, bet nesatraucies, tev šī varbūtība ir vēl mazāka..."
labākā reakcija ever bija straujš izleciens no gultas, izmisīgi centieni atrasties iespējami tālāk no manis & dusmās trīcošā balsī: "Ja izrādīsies, ka tev ir HIV, es tevi NOGALINĀŠU!!!" :)
nežēlīgs jociņš, protams.