Ķermeņa studijas turpinās
Un tagad man somiņā ir ultrasonoskopijas izdruka. Es varu valbīt acis, cik nu vien cītīgi spēju, taču tajos pelēkajos plankumos saskatīt kaut ko, kas vismaz daļēji līdzinātos anatomijas grāmatās zīmētajiem iekšējiem orgāniem, ir vēl grūtāk nekā kafijas biezumos nolasīt tikšanos ar tumšmatainu svešinieku kroņa mājā aiznākamā gada septembrī.
Vismaz... neko tādu man neteica!