Kurvjzieža kontemplācijas

īgņojos uz vella paraušanu

Krāšņais Kurvjziedis

īgņojos uz vella paraušanu

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šādās slapjās, aukstās dienās man nāk miegs un ir sajūta, ka es nevienam nepatīku. Vismaz sev jau noteikti. Visas manas šifona skrandiņas guļ plauktos, bet es drasēju apkārt apģērbta līdz zobiem - vai tad tā kāda vasara, izsmiekls!

Ja varētu uz kādu dienvidzemi aizmigrēt citādi kā vien apprecoties, es laikam nekavētos ne mirkli.
  • Tu vari biški paciesties vai nē?!;) Weekendā būšot riktīgi smuks laiks! Nafig Tev - darbā sēdošai jābūt smuki ģērbtai?;) Vot brīvdienās, tad gan!;)
  • Vēl var uz ārzemēm pārdot kā lelli.
  • Zini, nu par to precēšanos.. ja to veic kā plānveidīgu akciju, ne tikai runās, bet arī darbos, var aizprecēties ātri (sevišķi ar tavu izskatu un atraisītību) un vēl i pili i dienvidjūras salu pūrā dabūt. Ja tas ir tas, ko GRIB. Un mērķtiecīgi uz to iet.
    • un tur nevajag ne jaunu, ne blondu. pietiek, ja tu nesver 200 kg un runā angliski ar dievu uz pusēm.
    • Tur jau tā lieta, ka es diezko NEgribu. Pat, ja mans korsikānis sāktu atjaunot bildinājumus pēc mūsu...ēeee...nelielā starptautiskā saspīlējuma, tas nozīmētu, ka vismaz gadus divus - līdz jēdzīgai valodas apguvei un no tās izrietošām normāla darba atrašanas iespējām - es būtu no viņa pilnībā atkarīga. Un man pietika jau ar divām nedēļām šādas atkarības, lai es sāktu grābstīt pēc stileta.:)
      Un vispār - "tā precēšanās tak ir viena cūcīga padarīšana" (c) Alfreds no "Lennenbergas Emīla".:)
Powered by Sviesta Ciba