Kurvjzieža kontemplācijas

Joprojām par mūžīgo

krii

16.6.05 11:55

Tad, kad es lasu vīriešu sarakstītus romānus vai uzklausu dzīvus un mīlošus vīriešus, uz mirkli ļāvušos atklātības plūdiem, mani valdzina viņu attieksmes vieglums.
Mēs mīlējāmies. Viņa bija jauka.
Viņš dodas savās gaitās, un atmiņas par viņas smiekliem, smaržu un silto ādu noplīvo līdzi, vieglas un neapgrūtinošas kā pie tēkrekla pieķēries vijīgs mats. Nekādu skabargu, kas jāvelk no asiņojošas miesas, nekādu "vai viņš man vēl piezvanīs" un "vai es piekrizdama darīju pareizi" un "vai es tagad pārāk nepieķeršos un nesadomāšos", ar kuriem nomokās manas māsas no Ievas.

Ai, protams, es zinu, ka nenāk par velti tāds vieglums, un vēl visu ko zinu. Vienkārši tā ienāca prātā piebilst.:)

• 12 raksta
• ir doma

• puce

  16.6.05 13:13

  

  ai, nu es nezinu.. ,man jau reizēm liekas, ka tās ir tikai tādas spēlītes, kuras mēs spēlējam un reakcija, kuru no pretējā dzimuma sagaidām - vīrieši izliekas, ka viņus tas nemaz neuztrauc, sievietes izliekas, ka pirmo reizi pārguļot, jau ir izplānojušas kopīgas vecumdienas. un gan vieni, gan otri ir visai apstulbuši, ja pretējā puse izturas ne-pēc-šiem-kanoniem. vīrieši jūtas nodoti, ja izrādās, ka sievietei arī no viņa neko vairāk kā seksu nevajag, sieviete ir pārsteigta, ka vīrietis bez viņas ziņas plāno kopīgo mazbērnu kāzas...

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.6.05 13:16

    

    Gan jau ka!:) Es tik te gribēju ieminēties, ka vairumam vīriešu pret dažām lietām varētu būt veselīgāka attieksme nekā vairumam sieviešu.:) Un te nu saprāta brāļi metās mani apstrīdēt.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais