![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ja tā padomā, es pēdējā gada laikā tikpat kā neesmu lietojusi alkoholu - tas ir, esmu dzērusi uz pirkstiem skaitāmas reizes kaut kādus balzama piecdesmitgramus vai vīna glāzi, kopsummā droši vien sanāktu tik, cik vētrainajā jaunībā vienā līksmā naktī.
Taču tā (manuprāt) nedaudz histēriskā pretalkoholisma kampaņa rada dīvainu efektu: katru reizi, kad esmu sociālajos tīklos lasījusi vai dzirdējusi par šausmīgo Latvijas nodzeršanos, es pēc tam RIMI attopos, domīgi aplūkojot alkohola plauktus un apsverot iespēju kārtīgi iepirkties par spīti tam, ka dzert negribas. Jo nu, kamōn, varbūt, ka rīt, parīt, aizparīt sagribēsies, un vispār - lai ir mājās bāriņš!
Pagaidām gan uzvar racionālais apsvērums, ka nu nafig tērēt naudu, ja nav konkrēta mērķa tēriņa rezultātu izbaudīt.
Taču, ja viņi laikus nepārstās mani iedvesmot, baidos, ka man būs bāriņš. Un liels!
Taču tā (manuprāt) nedaudz histēriskā pretalkoholisma kampaņa rada dīvainu efektu: katru reizi, kad esmu sociālajos tīklos lasījusi vai dzirdējusi par šausmīgo Latvijas nodzeršanos, es pēc tam RIMI attopos, domīgi aplūkojot alkohola plauktus un apsverot iespēju kārtīgi iepirkties par spīti tam, ka dzert negribas. Jo nu, kamōn, varbūt, ka rīt, parīt, aizparīt sagribēsies, un vispār - lai ir mājās bāriņš!
Pagaidām gan uzvar racionālais apsvērums, ka nu nafig tērēt naudu, ja nav konkrēta mērķa tēriņa rezultātu izbaudīt.
Taču, ja viņi laikus nepārstās mani iedvesmot, baidos, ka man būs bāriņš. Un liels!
(Bet, jā, mani mazāk kaitinātu (kaut tomēr nedaudz kaitinātu) vienkārši aizliegumi, nevis patronizējošā attieksme no cilvēku puses, kuri man nešķiet autoritātes; es zinu, ka tā ir mana psiholoģiskā problēma, un sabiedrībai kopumā labums varētu būt arī no kampaņas.)