Par folkloru domājot, piefiksēju, ka mūsu kara dziesmas lielākoties ir no sievietes pozīcijas: viņa pavada, pušķo cepuri, gaida, raud, tālumā nepazīst, apkopj kapiņu (protams!!!) utt., utt., bet ko viņi tur paši - pie ugunskura, vai pirms kaujas - to ir daudz mazāk.
šajā izdevumā arī vairāk no vīriešu puses http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/kara_
un palasot dainuskapis.lv ar nerodas iespaids, ka akurāt dominē sieviešu pozīcija
https://dainuskapis.lv/katalogs/5.-Star
es gan esmu par slinku, lai skaitītu :D
tādu par brīdi pirms kaujas varbūt tiešām baigi nav, bet ir miljoniem gaušanās dziesmu par to, ka jāiet prom un kas nu paliks - vai viņu pieminēs un atcerēsies un noraudāsies par viņa nāvi.