Par folkloru domājot, piefiksēju, ka mūsu kara dziesmas lielākoties ir no sievietes pozīcijas: viņa pavada, pušķo cepuri, gaida, raud, tālumā nepazīst, apkopj kapiņu (protams!!!) utt., utt., bet ko viņi tur paši - pie ugunskura, vai pirms kaujas - to ir daudz mazāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiUn kamēr viņi jāja, beibes dziedāja: "Mans brūtgāns ir jātnieks, ir jātnieks tik stalts; tam ķerizara kumeļš, bet jātnieks ir mans!"- usnenais!