Kurvjzieža kontemplācijas

Bet tad, kad man liekas, ka viss ir apnicis, un nemīl, un neuzvedas, un nemaksā, un riebjas, es paskatos uz tām sievietēm, kurām ir tikai mazliet vairāk gadu kā man, varbūt pat nav vairāk, kuras nāk man pretī laukā no lielveikala, milzīgu pārtikas maisu nostieptām rokām un absolūti blāvām, blāvām acīm un krunkās sarauktām pierēm, un tad es atceros savus brīvdienu rītus ar kafiju un kamambēru un "Rīgas Laiku" vai "Skeptical feminism", un Korsiku, un zemenes ar Prustu, un savu topošo kleitu . Un tad es topu tik laimīga, ka es esmu es, nevis kāda no viņām. It's so wonderful, wonderful life...