Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.5.05 19:02

Bet tad, kad man liekas, ka viss ir apnicis, un nemīl, un neuzvedas, un nemaksā, un riebjas, es paskatos uz tām sievietēm, kurām ir tikai mazliet vairāk gadu kā man, varbūt pat nav vairāk, kuras nāk man pretī laukā no lielveikala, milzīgu pārtikas maisu nostieptām rokām un absolūti blāvām, blāvām acīm un krunkās sarauktām pierēm, un tad es atceros savus brīvdienu rītus ar kafiju un kamambēru un "Rīgas Laiku" vai "Skeptical feminism", un Korsiku, un zemenes ar Prustu, un savu topošo kleitu . Un tad es topu tik laimīga, ka es esmu es, nevis kāda no viņām. It's so wonderful, wonderful life...

• 8 raksta
• ir doma

• annuska

  25.5.05 20:41

  

  Es, es nesu to pārtikas maisu. Nja, maisi gan man riebj, ja eju uz veikalu no mājām, paņemu lielo mugureni. Reizēm pēc darba es salieku mazajā mugurenē kādus pāris lakto un maizi, un bumbierus, piemēram. Un vakar es nopirku kā reizi kamambēru, tikai sev, neviens cits ģimenē to neēd. Un šodien es nopirku Bērziņa biezo grāmatu, pasūtināju Atēnas mājas lapā, tomēr lētāk nekā veikalā. Ir man tās rūpju grumbas, bet vispār krunku man ir mazāk nekā daudzām manos 30 gados.
  Vot brīvdienu brokastīs gan es gribētu, lai ausīs nežvankst mazas prasīgas balstiņas. Lai ļauj man izdzert kafiju, pirms sākt žvankstēt.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    25.5.05 20:49

    

    Tavs stāsts jau izklausās gana tīkams.:)
    Ai, nē, es jau te neplātos, ne ko, mani tikai reizumis no tiesas nošausmina, cik ātri sadzīve mēdz izsūkt sievietes un atstāt no viņām tikai savītušas plēves. Un man patiess prieks ar katru, aks tam spēj turēties pretī.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • annuska

      25.5.05 20:55

      

      >cik ātri sadzīve mēdz izsūkt sievietes -
      Mani arī tas šausmina un biedē, un nogurdina, un mans koments drīzāk bija mierinājums man pašai, jo es ESMU viena no TĀM.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais