Dīvaini, ka ar mani neviens nesarunājas par tēmām, kuras ir kaut vai par gramu interesentākas nekā sadzīves ķibeles. A varbūt nemaz ne dīvaini. Tā tam jābūt. Pieņemu.
un es visu laiku baidos pētīt to Franču Renesanses liriku, kas man stāv plauktiņā, gan Virzas atdzejā, jo pastāv iespēja, ka mani sagrābs tas pats, kas tevi ar Haijamu, bet tur tie dzejoļi visbiežāk soneti un paraupji, nav īstais formāts cibai.