Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no kaislībām, ko es absolūti nesaprotu - ceļošana/ stalkerisms pa dažādām iekonservētām antropogēno katastrofu zonām, tādām kā Černobiļa, pamestās PSRS karabāzes izžūstošajā Arālā utml.
Atšķirībā no alpīnisma (ieskaitot urbāno) vai jebkura veida ekstrēmajiem dabas pārgājieniem šī man šķiet pārāk specifiska, lai neteiktu - nekrofīla izprieca.
  • Man patīk! Ne tik ļoti, lai speciāli maksātu un brauktu, bet ja esmu netālu, cenšos līdzīgas vietas apmeklēt.

    Ja man būtu jāskaidro, liekas ir divi galvenie iemesli:
    1) tas ir gandrīz vienīgais veids kā nestrādājot saistītās jomās vispār piekļūt mūsdienu tehnoloģiskajiem vai militārajiem "brīnumiem" tādā tiešā, "atkailinātā" veidā
    2) tas ļauj iztēlē izdzīvot mūsdienu civilizācijas eksistenciālās šausmas - visa "civilizācija" brīžiem liekas tikai tāda plāna čaula, zem kuras katrā brīdī ir gatava izvirst vardarbība vai kāda augsti tehnoloģiska katastrofa.

    Citiem vārdiem sakot, pašam liekas, ka vairāk meklēju katarsi, nekā nekrofīlu apmierinājumu. (Ko gan citu nekrofīls teiktu, vai ne? ;)
Powered by Sviesta Ciba