Kurvjzieža kontemplācijas

krii

2.5.19 12:05

Vispār jau neprasme veidot un uzturēt attiecības - vai nu draudzīgas, vai romantiskas, vai seksuālas, vai radnieciskas, vai koleģiālas - ir tikai neprasme un tizlība. Iespējams, tā saistīta ar kādām organiskām īpatnībām, līdzīgi kā disleksija, diskalkulija vai muzikālās dzirdes trūkums, un tādēļ attiecīgās neprasmes pārvarēšanai vajadzīgs vairāk laika un enerģijas ieguldījumu. Iespējams, traucē kādas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas no iepriekšējiem mūža posmiem. Varbūt ir kādi autiskā spektra traucējumi vai kā nu visas tās diagnozes sauc.

Bet nu stulbākais šādā situācijā ir sākt sev glaimot, ka esi pārāk vieds un pārāk skaidri saskati apkārtējo trūkumus - piemēram to, ka visi veči ir memļaki un zābaki, bet bābas - merkantilas un psihas. Jo tas nav viedums, kas liek tā domāt, bet impotence, kura, šādi nomierināta, kļūs hroniska.

Un ja reiz tavā apkārtnē ir maz vai nemaz foršu cilvēku, un ja apkārtējie pret tevi izturas sūdīgāk nekā jūties pelnījis (-usi), tad, visticamāk, tu esi :a) pārāk tizls(-a) foršākai videi; b)apveltīts(-a) ar uzvedības paterniem, kas vairumā cilvēku izraisa šādas aizsargreakcijas.

Jo īstenībā dzīvē vienmēr pietiek foršu cilvēku. Visiem, kuri tos pelnījuši, un arī dažiem, kuri nav (piemēram, man).

• 20 raksta
• ir doma

• nova

  2.5.19 12:38

  

  :) katram pienākas, kas pienākas. āmen:)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    2.5.19 12:38

    

    Cik fatāli. :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • nova

      2.5.19 12:39

      

      ne, ne, lieliski, nevis fatāli. cilvēki kā izaicinājums - ir, kur augt;)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        2.5.19 12:45

        

        Nezinu, nezinu, kaut kas tajā cīņu un izaicinājumu koncepcijā man šķiet drusku aizdomīgs un ne visai veselīgs, bet tās varbūt ir manas šaubas, un tikai. :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais
        • Diskusija

        • nova

          2.5.19 12:51

          

          saprotu, katram izskatās savādāk. es pat ne tik daudz par brutālu cīņu, cik par iespēju pašam attīstīties kā personībai uz citu cilvēku rēķina;) līdz ar to nekā neveselīga un sevi graujoša, bet otrādi

          • Atbildēt
          • Iepriekšējais
          • Diskusija

          • krii

            2.5.19 12:57

            

            Attīstīšanās diez vai notiek uz kāda cita rēķina.
            
            Var, protams, destruktīvu attiecību pieredzi izmantot, lai nākamās attiecības būtu veselīgas.
            Taču, ja cilvēkam regulāri gadās "sarežģīti" partneri vai kolēģi, tas nozīmē, ka viņš/viņa neattīstās, bet gan turpina tiražēt ierastos scenārijus.
            
            Jo vispār jau pietiek ar vienu stabilu un nemanipulējamu cilvēku, lai attiecības veidotos veselīgi. Otrs vai nu paaugas līdzi, vai atbirst. Stabiliem un nemanipulējamiem cilvēkiem destruktīvu attiecību nav, vismaz ilgstoši - nē.

            • Atbildēt
            • Iepriekšējais
            • Diskusija

            • nova

              2.5.19 12:59

              

              pilnīgi piekrītu it visos punktos. par to "uz cita rēķina" - tas bija nepareizs formulējums manai idejai

              • Atbildēt
              • Iepriekšējais

    • kemune

      2.5.19 14:27

      

      Mierinošā tautoloģija. Viss ir tā, kā ir, un būs, kā būs.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais