Kurvjzieža kontemplācijas

Vispār jau neprasme veidot un uzturēt attiecības - vai nu draudzīgas, vai romantiskas, vai seksuālas, vai radnieciskas, vai koleģiālas - ir tikai neprasme un tizlība. Iespējams, tā saistīta ar kādām organiskām īpatnībām, līdzīgi kā disleksija, diskalkulija vai muzikālās dzirdes trūkums, un tādēļ attiecīgās neprasmes pārvarēšanai vajadzīgs vairāk laika un enerģijas ieguldījumu. Iespējams, traucē kādas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas no iepriekšējiem mūža posmiem. Varbūt ir kādi autiskā spektra traucējumi vai kā nu visas tās diagnozes sauc.

Bet nu stulbākais šādā situācijā ir sākt sev glaimot, ka esi pārāk vieds un pārāk skaidri saskati apkārtējo trūkumus - piemēram to, ka visi veči ir memļaki un zābaki, bet bābas - merkantilas un psihas. Jo tas nav viedums, kas liek tā domāt, bet impotence, kura, šādi nomierināta, kļūs hroniska.

Un ja reiz tavā apkārtnē ir maz vai nemaz foršu cilvēku, un ja apkārtējie pret tevi izturas sūdīgāk nekā jūties pelnījis (-usi), tad, visticamāk, tu esi :a) pārāk tizls(-a) foršākai videi; b)apveltīts(-a) ar uzvedības paterniem, kas vairumā cilvēku izraisa šādas aizsargreakcijas.

Jo īstenībā dzīvē vienmēr pietiek foršu cilvēku. Visiem, kuri tos pelnījuši, un arī dažiem, kuri nav (piemēram, man).