Kurvjzieža kontemplācijas

28. Augusts 2014

Krāšņais Kurvjziedis

Navigation

28. Augusts 2014

Mēs ar apriņķa priekšnieku atkal parunājāmies

Add to Memories Tell A Friend
(jeb Kāpēc es nesatraucos par iespējamo kara sākumu Latvijā (Baltijā)).

Tā jau nav, ka es gluži nesatraucos - vismaz bezapziņa man ir sākusi sūtīt sapņus par mirdzošiem desantniekiem, kuri birst no satumsušām negaisa debesīm (baisi poētiski, vai ne?), toties veselais saprāts, saka, ka nav nekādas jēgas apsvērt emigrācijas plānus gadījumiem, ja Krievija iebrūk Latvijā vai citā (pieņemsim, tikpat mazā mizerablā NATO dalībvalstī).
Raugi, šādā situācijā ir tikai divi scenāriji:
a) stājas spēkā NATO līguma 5.pants, resp., sākas Krievijas un NATO karš Eiropas centrā, kam sekas ir visai neprognozējamas jukas un panika gandrīz visas Eirāzijas teritorijā. Šobrīd noteikt drošas bēgšanas virzienu šādos apstākļos nav iespējams.
b) NATO līguma 5.pants netiek pildīts. Faktiski tas nozīmē alianses izjukšanu, jo kurai gan iesaistītajai valstij varētu būtu interesanti pildīt savas saistības, saņemot skaidru signālu, ka tas negarantē atgriezenisku labumu nepieciešamības situācijā. To, kādi konflikti uzliesmo visā pasaulē, ja beidz pastāvēt NATO, es neņemos prognozēt, taču intuīcija saka priekšā, ka tās ir jukas, iespējams, pat ne tikai Eirāzijas mērogā un uz to fona pat mums pašiem Krievijas iebrukums varētu likties tāds nieks vien.

Vārdu sakot, mēs esam situācijā, kurā jebkāda stratēģija ir lieka greznība, atliek paļauties uz savām taktisko manevru spējām. Un pie viena atgādināt sev, ka cilvēki (arī valstu vadītāji) nav pārāk racionālas - un attiecīgi prognozējamas - būtnes.

Add to Memories Tell A Friend
Šodien kursēju pa pilsētu kā īsts ajūrvēdiskās sievišķības iemiesojums - gari brunči, ausīs auskari un vēl steigšus mutē iemests zefīrs. Domājams, manā brunčapakšā un visās čakrās sparīgi akumulējās maiguma un mīlestības enerģija. Vismaz līdz tam mirklim, kad kāpu ārā no tramvaja un aiz manis kāpjošais jauneklis uzmina uz brunču malas. Ja es nebūtu nesievišķīgi strauji reaģējusi ar veiklu atpakaļlēcienu, tā arī paliktu ar atkailinātu pēcpusi, oummmm....

Add to Memories Tell A Friend
Bet ar āboliem, mīlīši, visvienkāršāk izdarīties ir tā, ka izgriež serdītes un saliek krāsnī uz restītēm cepties. Ja ir skābi, var uzkaisīt mazliet cukura, lai tas karamelizējas. Ja grib lielāku vēderu un kuplākus gurnus, tad āboliem vidiņos (izgrieztās serdes vietā) var iestūķēt pa tējkarotei maskarpones. Ja pēc tam šos uztupina uz Selgas cepumiem, tad vispār sanāk mazas kūciņas. Īpaši negausīgie var pat uzpognāt virsū pa kādai dekoratīvai jāņogai/brūklenei, vai nobārstīt šokolādes skaidiņām...
Powered by Sviesta Ciba