![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien kursēju pa pilsētu kā īsts ajūrvēdiskās sievišķības iemiesojums - gari brunči, ausīs auskari un vēl steigšus mutē iemests zefīrs. Domājams, manā brunčapakšā un visās čakrās sparīgi akumulējās maiguma un mīlestības enerģija. Vismaz līdz tam mirklim, kad kāpu ārā no tramvaja un aiz manis kāpjošais jauneklis uzmina uz brunču malas. Ja es nebūtu nesievišķīgi strauji reaģējusi ar veiklu atpakaļlēcienu, tā arī paliktu ar atkailinātu pēcpusi, oummmm....