Izrādās, tās draugu būšanas te, Cibā, tomēr uzliek lielāku atbildību, nekā sākotnēji bija licies. Bet to var noprast tikai pēc atvieglojuma, kas pārņem tevi pašu, beidzot uzelpojot un izmetot no frendlistes garlaicīgu ambiciozu viduvējību ar trauslu psihi, kuru nav gribējies aizvainot, kamēr viņa lasa tevi.
Taču kas ir labi - paguvu notirgot brāļa ģimenei pusi rīt pievedamo kartupeļu. Makijāžs nav šķiests velti.
Ak, un ja es gribētu uzticēt savu dzīvi kādam videoklipu režisoram, es viņu lūgtu iedvesmoties no ši parauga. Jā, jā - tieši tik nicināmi un banāli!
http://www.youtube.com/watch?v=KqZK4K83kPc&feature=related
Vispirms A kaut ko vienā diskusijā pasaka B. Pēc tam B uzraksta atbildi A, taču lasāmu arī citiem. Pēc tam C pauž savu sašutumu un neizpratni par B rakstīto. D attiecina C piezīmi uz sevi, un sāk to dažnedažādi apsūkāt. E izlasa vienu no D apsūkājumiem, apvainojas un uzraksta "Pats muļķis", ko savukārt ņem ļaunā F...
Un tā, kamēr katrs atradis par ko pacepties.
Vajadzētu sākt dzīvot. Varbūt no rītdienas?
Par ( šo )
Nu, labi - islāms, Gruzija, jā.
Par ko es vēl varētu pārskaisties tā, lai atkāptos no dāmas cienīgas uzvedības?
Un Tu, mīļo cibiņ?
Man šķiet, ka Gulbei pašai vajadzētu PR padomnieku, viņa izsakās vēl nesakarīgāk kā Slakteris!
Aizvien vairāk pārliecinos, ka ir noslēpumi, kurus nevajag uzticēt pat ļoti tuviem un ļoti saprotošiem cilvēkiem, jo pēc tam, kad būsi izstāstījis par to, ka tavs vectētiņš bijis Linča ziloņcilvēks, tu sarausies ikreiz, kad tava noslēpuma glabātājs nicīgi izteiksies par radījumiem, kas visur bāž savu garo snuķi, un tu varēsi sevi mierināt un teikt, ka pret tevi nevēršas nedz nievas, nedz pazemojoša līdzjūtība, bet plaisa, mīlīši, plaisa tajā cēlajā draudzības salātbļodā jau būs ietrinkšķējusies, ne viņa, bet tavas vainas dēļ, un lai dievs dod, ka vienīgā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
