Gētes institūta online tests mani nosūtīja uz B1 līmeni ar apmēram 50% kļūdu. Kauns pār manu sirmojošo galvu! Cik neganti īsa tomēr tā cilvēka atmiņa, īpaši attiecībā uz visu, ko ikdienā nelieto! Vidusskolu beidzot, taču varēju šprehēt pavisam fantastiš, un gramatikas uzdevumus pildīju bez piepūles un piedomāšanas, un arī bez kļūdām.
Tā ar to pasaules godību notiek!
Vakardien atklāju, ka gaisma ārā spēj turēties līdz pat puspieciem. Ja grib. Šodien jau atkal blēdīšanās.
Šodien bija lektors - karšu maniaks, kurš uzjundīja manī vieglu, mirklīgu noželu, ka neesmu studējusi ģeogrāfiju. Ai, jo vecāks tu, cilvēks, kļūsti, jo vairāk tev noder jebkurš spēriens pa pēcpusi, kas liek pamest piesmakušo komforta zonu un ielūkoties kādā no paralēlajām pasaulēm tev apkārt. Pavisam citi cilvēki, pavisam citi valodas slāņi, pavisam citas problēmas.
Bet ko nu es te triviālas patiesības klāstu, jāēd vakariņas, jāizmazgā zeķes un jāliekas gulēt! Jā, jā - uz tevi, mīļais, un uz tevi, mīļā, tas arī attiecas!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
