Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Mani izbrīna, ka cilvēki par savu bērnību runā ar tādu idillisku sentimenta aizmiglojumu balsī. Nē, manai bērnībai, ziniet, arī nebija ne vainas. Nevaru sūdzēties. Bet tie, kuriem kaut kas šķiet idillisks, manuprāt, vai nu ir slikta atmiņa, vai arī bērnībā bijis švaki ar saprašanu.
Bērnu sabiedrībā nežēlības un neķītrības nav ne grama mazāk kā tā saucamajā "pieaugušo pasaulē", Jūs taču zinat, vai ne? Saukāt bērnus par "mazajiem eņģelīšiem", pavelbjot acis pret debesīm, manuprāt, ir siekalaina bezgaumība. Jā, un tās kaislības, kas plosa šo, par laimi, - diezgan īso - dzīves posmu, arī nav nekāda nevainīga un rožaina teletūbiju vāvuļošana.
Ai, labi, ka esmu pieaugusi.
Esmu?:)
  • Tev patika dienduss? Es to padarīšanu neieredzēju. Mums bija jāguļ kādas 3 stundas, un es parasti vispār nevarēju aizmigt, kur nu vēl tik ilgi nogulēt. Bet ja nebija aizmidzis, tad auklīte bārās. Tāpēc vienmēr, kad viņa ienāca, es aizžmiedzu acis tik cieši, ka sarkani rimbuļi metās. Un nekādi nesapratu, kā viņa vienmēr zina, ka es neguļu. Nu, šausmas, nu.
Powered by Sviesta Ciba