![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un tomēr es gribētu zināt, kāpēc tieši pa Miķeļiem pazūd žīds?
Vēsturnieki ir stāstījuši visu ko.
Vispirms es noticēju versijai, ka līdz pat 19.gs. Miķeļu tirgus bija pēdējā diena gadā, kad ebreji drīkstēja tirgoties Vidzemē un Rīgā, tāpēc Miķeļtirgus pēcpusdienā, saulrietam nākot, viņi steigšus plēsa nost savas nojumes, svieda vezumos neiztirgotos lakatines un biszāles, un, pirms kāds paspēja attapties, prom bija.
Tad es uzzināju par sukota svētkiem, kuri šeitan mēdzot iekrist ap Miķeļu laiku, un tad īstenticīgie tup savās zaru būdiņās, un ir pazuduši visiem, kas pēc viņiem raugās.
Visbeidzot nāca skaistā teika par velnu, kurš ik gadu Jon Kipura svētkos jeb Žīdu Miķeļos akurāt pa vienam žīdam nozogot, tāpēc pārējie žīdi tajā dienā raud.
Bet aizvakar es sastapu Iļju Ļenski, kurš jo bargi man teica: "Neviens no šiem avotiem nav uzticams, nedz arī kāds no šiem stāstiem godīgam vēsturniekam izmantojams un tālāk vēstāms!"
Vēsturnieki ir stāstījuši visu ko.
Vispirms es noticēju versijai, ka līdz pat 19.gs. Miķeļu tirgus bija pēdējā diena gadā, kad ebreji drīkstēja tirgoties Vidzemē un Rīgā, tāpēc Miķeļtirgus pēcpusdienā, saulrietam nākot, viņi steigšus plēsa nost savas nojumes, svieda vezumos neiztirgotos lakatines un biszāles, un, pirms kāds paspēja attapties, prom bija.
Tad es uzzināju par sukota svētkiem, kuri šeitan mēdzot iekrist ap Miķeļu laiku, un tad īstenticīgie tup savās zaru būdiņās, un ir pazuduši visiem, kas pēc viņiem raugās.
Visbeidzot nāca skaistā teika par velnu, kurš ik gadu Jon Kipura svētkos jeb Žīdu Miķeļos akurāt pa vienam žīdam nozogot, tāpēc pārējie žīdi tajā dienā raud.
Bet aizvakar es sastapu Iļju Ļenski, kurš jo bargi man teica: "Neviens no šiem avotiem nav uzticams, nedz arī kāds no šiem stāstiem godīgam vēsturniekam izmantojams un tālāk vēstāms!"
Vai arī!
Viņš atrada īsto versiju par hebreju izzušanu Mikaēla dienā. Divas minūtes pēc atklāšanas pie viņa durvīm pieklauvēja sešpadsmit neuzkrītoši kungi un paskaidroja, ka, ja viņš vēlas pavadīt sava mūža atlikušās dienas bez smagām traumām, tad viņš tūdaļ pat aizmirsīs, ko atklājis un nekad nevienam neatklās, lūk.