Kurvjzieža kontemplācijas

6. Ikstenas "Mātes piens" iezīmē depresīvus un gurdenus Brežņevlaikus, kuri ir tik depresīvi un gurdeni tāpēc, ka uz tiem projicējas galvenās varones slimā psihe. Visnotaļ reālistiski, lai arī plakani atainota dubultmorāle un liekulība dažādos dzīves un sadzīves līmeņos. Sižets man šķita visai iepriekšparedzams un neaizrāva. Neizsakāmi besīja, ka autore jauc jēdzienus "olšūna" un "olnīca", tāpat vēl citas medicīniskās detaļas nešķita pārliecinošas (piem., epizode ar vēža diagnozticēšanu). Biju no grāmatas gaidījusi daudz vairāk, sajutos subjektīvi pievilta.

5. Bankovska "18" savukārt izrādījās drīzāk patīkams pārsteigums, jo pēc recenzijām biju noskaņojusies, ka man varētu nepatikt. Lasot vairākkārt nodomāju, ka noskaņa nedaudz atgādina Jursenāras "Coup de Grace" un Fēgezaka "Baltiešu gredzena" atsevišķas epizodes. Kad tiku līdz pēcvārdam, uzzināju, ka alūzija ar Jursenāru nav nejauša.
Pietrūka izvērsuma sižeta līnijai ar kokiem, kuri vēro cilvēkus. Pieņemu, ka neliela atsaucīte uz to ir dažu "Trako veču" stāstu atsevišķos motīvos. Dažubrīd radās iespaids, ka autoram pietrūcis laika visus pavedienus savilkt kopā.

4. Akmentiņa "Skolotāji" izrādījās raiti lasāms un visnotaļ asprātīgs darbs, kas atstāja labu pēcgaršu. Biju gaidījusi vairāk tēlainības, ņemot vērā autora poētisko ievirzi, taču uz dažubrīd pārcakinātā kolēģu snieguma fona, lietišķība likās pilnīgi OK.


Pabeigšu , cerams, vēl šovakar.