Nesaprotu (un droši vien jāatzīst - šīs nesapratnes dēļ klusībā nosodu) cilvēkus, kuri pie katras ziņas par garo distanču skriešanu - piem., Igaunijas prezidentes veiksmīgā pusmaratona - steidz žultaini ievemt iekomentēt kaut ko par skriešanas kaitīgumu.
Tās ir bailes tikt nosodītam par savutizlumu nesportiskumu? Neviena nelūgta taisnošanās, ka "es negribu zināt par tiem, kuri skrien, jo es neskrienu, un es neskrienu nevis tāpēc, ka slinkums, bet tāpēc, ka kaitīgi, un katra ziņa par tiem, kuri skrien, man šķiet uzbrukums un centiens mani vardarbīgi izgrūst uz pusmaratona, nē, maratona trases, kur es noteikti, asinis vemdams, nosprāgšu, jā, to jūs, maitas, visi gribat, jau sākot no bērnības, no brutālā fizenes učuka, kurš ieņirdza par visiem, kuri krosā vilkās pēdējie..."?
Kaut kas tāds, jā?
Tās ir bailes tikt nosodītam par savu
Kaut kas tāds, jā?
es gan nemaz nepamanu ierakstus par skriešanām un kurta vēl komentārus, noteikti,ka tāpēc,ka man riebjas skriet (teica cilvēks,kas 2x nedēļā brauc uz treniņu ar suni... skriet)