Es neesmu tik ļauna, lai visiem tiem, kuri rudenī, ziemā un pavasarī mani piļīja ar "nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs" un "vajag normāli saģērbties, tad nebūs jādrebinās", tagad vīzdegunīgi vēstītu, ka "var taču atslābināties, pareizi elpot un nesvīst".
Man žēl, ka kādam šajā skaistajā laikā ir jācieš un nav iespējas to izbaudīt.
Man žēl, ka kādam šajā skaistajā laikā ir jācieš un nav iespējas to izbaudīt.
Nu, labi - saulē mazliet svīst pakausis zem matu sprādzes un, ilgstoši sēžot biroja krēslā, svīst ceļgalu locītavu aizmugures.
Es kaifoju no tā, cik mierīga kļūst elpa un sirdsdarbība, pat ātri ejot.