![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šifrēju vienu no daudzajam dzīvesstāstu intervijām un skurinos.
Cilvēka dabas krāšņums visskaidrāk atklājies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Latvijas laukos.
Naids ir mūsu ideoloģija. Ne komunisms, ne nacisms, ne patriotisms. Tikai naids.
Nodot nāvē savus kaimiņus un klasesbiedrus, nosūdzēt vienus vienai varai, citus - nākamajai.
Aiziet pie vācu šucmaņa un pateikt, ka kaimiņa dēls bija uz pusgadu iestājies komjaunatnē - lai viņu nošauj.
Aiziet pie krievu komandiera un pateikt, ka klasesbiedrs trīs mēnešus bija aizsargs, un viņa brūte arī - lai izsūta abus uz Sibīriju.
Nosūdzēt, nodot nāvei ar paštaisnu mirdzumu acīs, ar cildenā varoņa apmetni uz pleciem.
Cilvēka dabas krāšņums visskaidrāk atklājies pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Latvijas laukos.
Naids ir mūsu ideoloģija. Ne komunisms, ne nacisms, ne patriotisms. Tikai naids.
Nodot nāvē savus kaimiņus un klasesbiedrus, nosūdzēt vienus vienai varai, citus - nākamajai.
Aiziet pie vācu šucmaņa un pateikt, ka kaimiņa dēls bija uz pusgadu iestājies komjaunatnē - lai viņu nošauj.
Aiziet pie krievu komandiera un pateikt, ka klasesbiedrs trīs mēnešus bija aizsargs, un viņa brūte arī - lai izsūta abus uz Sibīriju.
Nosūdzēt, nodot nāvei ar paštaisnu mirdzumu acīs, ar cildenā varoņa apmetni uz pleciem.
Un - slepkavām nav tautības. Nevajag slēpties aiz savas tautas. Bērnus pret sienu siti tu, nevis tava tauta.