Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Allaž gribas protestēt, kad buržuāzisko kodolģimenes modeli (vīrs, sieva un viņu nepilngadīgie bērni) grib pasludināt par briesmīgi tradicionālu un gandrīz arhaisku. Īstenībā tas ir diezgan jauns, urbāns un, pēc manām necilajām domām, ļoti nepilnīgs veidojums, kura mainīgie panākumi konkurencē ar citām ģimenes formām diez vai jelkad vainagosies ar uzvaru.

Īsti tradicionāla ģimene ir tāda, kurā dzīvo kopā vidēji četras paaudzes, katrā ziņā - ne mazāk par trim. Ja arī tās centrā ir laulāts pāris, tad līdzās viņu bērniem neiztrūkstoši ir arī viena no viņiem vecāki, varbūt pat vecvecāki, kādi neprecētie vai atraitņos palikušie brāļi, māsas, kādi apgādībā paņemti radu bērni, kāds brālēns, māsīca, tante vai onkulis, svainis vai krustbērns utt., utt.

Salīdzinot ar noslēgto kodolģimeni, normālā tradicionālā ģimenē cilvēki ir spiesti nemitīgi rēķināties ar citu paaudžu, vecuma grupu un dažādu dzimumu daudz pilnīgāku pārstāvniecību; ikviens kopš dzimšanas mācās veidot saites ar dažādu temperamentu un interešu cilvēkiem, dalīt teritoriju, separēties, integrēties, tolerēt un stāties koalīcijās.

Esmu par tradicionālām ģimenēm. Nekādi ne par kodolģimenēm.
  • Gribas dzīvot apmierinātu un laimīgu dzīvi, nevis visu laiku piespiesties. Turklāt, skaidrs, kuriem ğimenes tajā piespiešanās modelī nāksies piespiesties vairāk un iedzīvoties neirozēs un kuņğa čūlās. Varbūt tas strādā apstākļos, kur jābūt kopā, lai izdzīvotu. Nu gluži kā piemēram tās nelaimīgās sievietes, kuras nevar aiziet no varmākām dzīvesbiedriem, jo finansiāli nevar sevi uzturēt.
    Ja grib un patīk tā dzīvot, tad lai dzīvo, bet lai nespiež to par mērauklu citiem.
    • T.i.., ğimenes locekļiem.
    • jo lielāka ģimene, jo mazāka individuālā atkarība no atsevišķiem tas locekļiem. T.i., ja kāds dara pāri, ir lielākas iespējas atrast sev sabiedroto un aizstāvēties.
Powered by Sviesta Ciba