Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu sapratusi, ka par spiiti manai garlaiciigi tradicionaalajai heteroseksuaalajai orientaacijai, sievietes kaa paraadiibas man patiik vairaak nekaa viirieshi. Reiz kaadaas viesiibaas es veeroju apkaarteejos cilveekus - sievietes bija uzkriitoshi skaistas - un man ienaaca praataa: "Kas gan tiem nabaga puishiem atliek, kaa tikai meegjinaat buut gudriem un interesantiem...ja var...ja ir dots..."
Nee, protams, savaa tagadeejaa darbavietaa es nemitiigi sastopos ar sievieteem, kuras ir tikai nogurushas, nomaaktas, noruupeejushaas un iignas. Kaa kjeerpju puduri uz siekstaam. Jaa, un tad es nedeeljas beigaas izmisiigi ilgojos parunaat vismaz ar kaadu viirishkji. Un, ja vinjsh veel ir kaut cik racionaals, mieriigs un kaadu druscinju galants, esmu gatava izkust peec pirmaa pieprasiijuma.
Bet lielaakoties sievietes ir skaistas kaa pukjes, piedodiet sho banaalo saliidzinaajumu. Skaistas ir jauninjas meitenes, man patiik kaa vinjas spurdz apkaart kaa papagaileenu bars raibi kraasotiem matiem un plikaam, piirsingotaam nabinjaam. Un arii vecas sievietes meedz buut skaistas - taas, kuraam ir mieriigi labveeliigs skatiens un rezigneets smaids. Gruutnieces ir skaistas, ja vien vinjas nevalkaa tos drausmiigos Karlsonu kombinezonus. Man patiik veerot sievietes, kuras aizrautiigi smejas. Man patiik sievietes, kuras ir gudras, maigas, nosleepumainas un mazliet kokjetas. Es lieliski apzinos, ka katra no vinjaam atnjem kaadu mazu daljinju man pieveerstaas viirieshu uzmaniibas. Bet tikmeer, kameer pasaulee viirieshu manaam vajadziibaam pietiek, es sajuusminaashos par katru skaisto un interesanto sievieti, kuru man gadiisies satikt.