Zīmīgi, ka, jo kontrolējamāka kļūst vēlēšanu sistēma, jo vairāk pieņemas spēkā baumotāju fantāzijas. Deviņdesmitajos gados, kad spridzināja mašīnas un diennakts veikalos iebruka vīri ar automātiem, bet vēlēšanu gaitas žurnālus iecirkņu komisijas ar zīmuli un lineālu grafēja rūtiņu kladē, balsis skaitīja manuāli un protokolu rakstīja ar roku, nekur nesaglabājot elektroniskās kopijas, reptīļu mednieki dusēja mierīgi...
Tiesa gan, viņam tad nav tiesību nākt nākamajā dienā un savu lēmumu mainīt, metot aploksni citā urnā. Taču to vēlētājs varēja arī nezināt.
Iecirkņa komisijai var pārmest, ka nepietiekami kontrolējusi vēlētājus sestdien un pieļāvusi, ka iecirknī iet arī cilvēki, kuri neparakstās par aploksnes saņemšanu. Pieļauju, ka tā var notikt lielā - gan telpas, gan vēlētāju daudzuma ziņā - iecirknī, kur pārraudzīt situāciju ir grūti.