Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen prokrastinējot noskatījos vienu trīsdesmitajos gados, vēl pirms Kristāla nakts, uzņemtu nacistu propagandas filmu par žīdu samaitāto, parazītisko garu un viņu centieniem uzkundzēties āriešu rasei. Pamatā jau sen zināmā retorika - viņi ir slinki, blēdīgi, skopi un varaskāri, nav radoši, viņu māksla nav ģēnija inspirēta (veikli tiek demonstrēti kadri ar grieķu skulptūrām, Renesanses madonnām un tad kaut kas, ko ātrumā melnbaltu neatpazinu, bet varēja būt Šagāls - brutālam kontrastam), bet spekulē uz zemākajiem instinktiem un tiek darināta ar nolūku degradēt āriešus. Emocionāli iedarbīgākā epizode bija beigās, tā vērsās pie skatītāja līdzcietības pret košera tradīcijā kautiem dzīvniekiem. Uz ekrāna divas minūtes visnotaļ iespaidīgi agonēja asiņu peļķē guloša govs, un balss fonā stāstīja par nacionālsociālistu partijas sūro cīņu, lai panāktu šīs nežēlības aizliegšanu.
Kā zinām, godīgie vācu birģeri atrieba to govi. Un daudzas, jo daudzas citas.
Bet es paliku domādama par to, kuras gan visai cēlās idejas varētu padarīt mani absolūti nekritisku un uzrīdāmu kādai ļaužu grupai?
  • Paldies, ka ilustrēji man savus priekšstatus par "pietiekami labiem pētījumiem".:)
    • Paldies, par par pasīvi agresīvu reakciju pret nepatīkamiem faktiem. :))
      • Vari to saukt par pasīvi agresīvu reakciju, vnk. šoreiz man nav laika un enerģijas, lai detalizēti skaidrotu savu pozīciju. Runa nav par faktiem, runa ir par metodoloģiju un interpretācijām.
        Es tiešām neesmu noskaņota turpināt.
Powered by Sviesta Ciba