Kurvjzieža kontemplācijas

krii

29.1.17 23:15

Mani allaž pārsteidzis, ka cilvēki neatceras laika apstākļus, kādi attiecīgajā gadalaikā bijuši pirms diviem, trim vai pieciem gadiem, kā arī savu attieksmi pret tiem.
Laikam citu eksistencei tas nav nekas tik vitāli/letāli/fatāli svarīgs. Identificēties ar šādu pozīciju nevaru, bet jāmēģina pieņemt kā esoša, lai padarītu jebkādu saprašanos iespējamu.

• 22 raksta
• ir doma

• ieva

  30.1.17 08:14

  

  atcerēeties atceros, bet es kkad aptvēru, ka ik sezonu in a way aizmirstu visas citas. proti, es teorētiski zinu, manā prātā saglabājas informācija - piem., ziemā par vasaru es aizvien ziu dažādus faktus - taxu tā ir tik neaktuāla, ka nešķiežu laiku, šīs atmiņas aktivējot. ir vnk sajūta ik sezonu, ka this is all there is. tik tad, ja apēd kādu dragu nedaudz, tad gan sākubar ādu atcerēties siltumu, atcerēties sauli. vasarā arī ziemu zinu vien nostāstveidīgi, bet sajūtas īsti neatceros.
  bet vispār, es tiešām par laiku nezūdos, nu, man viņš baigi netraucē. jūtu tikai, ka izmainos, nu, ka ziemā gribu daudz vairāk gulēt un slinkot, un garigais nestabils, velk uz leju. bet es to kkā vnk atļauju - it is what it is. pārējais ir tikai apgērbs - kamēr nesalst, tikmēr viss puslīdz štokos. tālab man tiešām bija jāpierod pie dienvidu drauga nebeidzamās īdēšanas par laikapstākļiem,took me some time, lai saprastu, ka viņam tā tiesām ir problēma un legitly so. ka citiem nav vienalga. līdz ar ko - hang in there! :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    30.1.17 09:12

    

    Nuja. Labi Tev.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais