Pieņemu, ka arī pie mums netiktu atbalstīta, piemēram, starptautiska pasākuma dalībnieku staigāšana kailiem, pat ja viņu dzimtenē tā ir norma. Arī Okeānijas salas sievietes, kuras pa Rīgas ielām pārvietotos toplesā tiktu sodītas.
PSRS notikušās deportācijas, nometnes utt. arī nebija nekas idiotisks - vienkārši principiāli cits diskurss (nu tur proletariāta diktatūra, vispasaules revolūcija un tā).
Irānas diskurss būtu ok viduslaikos, bet par laimi (vai diemžēl) pasaule pārsvarā tomēr jau kādu brīdi ir tos pametusi. Jā, un pieeja, kur var sodīt par to, ka persona netic dievam, partijai vai jebkam citam, manā pasaulē godīgi nopelna vērtējumu "idiotiska pieeja".
Neviens tevi Irānā nespiež ticēt Dievam un pat neinteresējas, vai tu kam tici. Ir tikai likumā noteikta noteikta etiķete attiecībā uz apģērbu. Iespējams, kādam nepieņemama un nesaprotama. Arī pie mums gadās ārzemnieki, kuri nesaprot, kāpēc nedrīkst čurāt pie Brīvības pieminekļa. Viņiem uzliek administratīvo sodu, jo viņi ir pārkāpuši likumu. Tam nav sakara ar to, ka viņi netic mūsu brīvībai un tās svētumam.
Varētu piekrist, tikai tad jābūt simetrijai: Tad sekulārajās rietumu un tml valstīs jābūt aizliegtai jebkādai reliģiski motivētai ierobežojumu uzspiešanai un tam stingri jāseko. Tātad ja kādi indivīdi, vienalga vietējie vai iebraucēji protestē pret jebko sekulārā valstī motivējot to ar saviem reliģiskajiem uzskatiem, tad viņiem jānorāda, ka viņu reliģija un no tās izrietošie noteikumi te nevienam nav ne saistoši ne svarīgi.
Taisnība. Ārvalstu tūristi Latvijā nedrīkst protestēt nedz pret to, ka mēs ēdam cūkgaļu, nedz arī pret to, ka šņabi dzeram. Cik zinu, neprotestē arī.
Tomēr ieraksts bija par vienu konkrētu ļoti skaistu Āzijas valsti, uz kuru tagad ir vienkāršāk aizbraukt, jo atkrīt ņemtne ar dokumentu sūtīšanu šurpu-turpu. Ar to arī mūs visus apsveicu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
OK, tūristi pofig, jo brauc brīvprātīgi un gribi brauc - gribi nebrauc, šeit ir runa par cilvēkiem un viņu darbu.
Tāpat interesanta ir Tavas pozīcijas atšķirība par dažādiem aizliegumiem un sodiem Latvijā un kaut kur citur.
Kad es eju pie kāda ciemos, tad respektēju noteikumus, kādi ir viņa mājās, un tas ir tikai normāli.
P.S. Ja lakata valkāšana ir absolūti nepieņemama un pazemo kāda cilvēka personisko cieņu, var taču boikotēt arī starptautisku pasākumu, vai ne?
P.S. Ņemot vērā sieviešu iespējas nopelnīt tajā profesijā šāda turnīra boikots nav variants.
Irānas diskurss būtu ok viduslaikos, bet par laimi (vai diemžēl) pasaule pārsvarā tomēr jau kādu brīdi ir tos pametusi. Jā, un pieeja, kur var sodīt par to, ka persona netic dievam, partijai vai jebkam citam, manā pasaulē godīgi nopelna vērtējumu "idiotiska pieeja".
Ir tikai likumā noteikta noteikta etiķete attiecībā uz apģērbu. Iespējams, kādam nepieņemama un nesaprotama.
Arī pie mums gadās ārzemnieki, kuri nesaprot, kāpēc nedrīkst čurāt pie Brīvības pieminekļa. Viņiem uzliek administratīvo sodu, jo viņi ir pārkāpuši likumu. Tam nav sakara ar to, ka viņi netic mūsu brīvībai un tās svētumam.
Tomēr ieraksts bija par vienu konkrētu ļoti skaistu Āzijas valsti, uz kuru tagad ir vienkāršāk aizbraukt, jo atkrīt ņemtne ar dokumentu sūtīšanu šurpu-turpu. Ar to arī mūs visus apsveicu.