Reizēm man rodas iespaids, ka Ciba ir milzīga gulta, kurai pa vidu krustu šķērsu sagūlis liels un neatšķetināms kopojošos ķermeņu mudžeklis, bet tie, kas gar malām, vai nu līksmi, vai sirdīgi bliež cits citam ar spilveniem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
larabet vēl ir tādi, kas sež pavisam nost maliņā uz paklājiņa pie gultas, dzer vīnu un skatās kaut kur tālumā, pa laikam pierakstot kaut ko tādu... par vientulību, neskaidrām sāpēm sirds apvidū un ilgošanos.- kriiIr, ir, un daži no tiem man ir dikti mīļi.