Ir vēss, bet saulains augusta rīts, un es jau vairāk nekā divas stundas nomodā bakstos, te pieķerdamās kādam no darbiem, te aizskriedama uz virtuvi pēc vēl vienas kafijas. Virtuvē manu sirdsapziņu dursta divi spaiņi aliču, kuras vajadzētu mazgāt, atkaulot un vārīt, bet pirms tam jāet uz tirgu un jāiepērk pētersīļi, selerijas, kinza, daudz kinzas, pipari, dilles, baziliks. Un tad jāmēģina izvilkt kaut kur dziļā pagātnē iesprūdusī kulinārā iedvesma, tā, bez kuras visi mani pēdējā laika ēdieni garšo vienādi - pēc skumjām un paviršības.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
tesseraŽēl, ka tu esi tik tālu. Jo man ir viss, kas tev jāpērk, turklāt kinzas ir daudz, un neviens to negrib ēst.. Neprasi, kāpēc tad sēju. Vienkārši gribējās - tāda vēl nebija audzēta. :D Tagad gaidu sēklas, jo tās gan mūsmājās ēd.- kriiAk!:)