![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir vēss, bet saulains augusta rīts, un es jau vairāk nekā divas stundas nomodā bakstos, te pieķerdamās kādam no darbiem, te aizskriedama uz virtuvi pēc vēl vienas kafijas. Virtuvē manu sirdsapziņu dursta divi spaiņi aliču, kuras vajadzētu mazgāt, atkaulot un vārīt, bet pirms tam jāet uz tirgu un jāiepērk pētersīļi, selerijas, kinza, daudz kinzas, pipari, dilles, baziliks. Un tad jāmēģina izvilkt kaut kur dziļā pagātnē iesprūdusī kulinārā iedvesma, tā, bez kuras visi mani pēdējā laika ēdieni garšo vienādi - pēc skumjām un paviršības.