Izvilku no plaukta mazliet sadzeltējušu "Kluso Donu". Pirms gadiem 20 biju sākusi to lasīt, taču uznāca kāds cits lasāmais, un tālāk par pirmā sējuma pusi nebiju tikusi. Žēl, ka mājās tikai latviskais tulkojums, oriģinālam būtu pavisam cita garša. Salīdzinot ar 20.gs. beigu -21.gs. autoru izsmalcinātajām neirozēm, ko visbiežāk gadījies lasīt pēdējos gados, epopeiskais vēriens un psihoanalīzes nesamaitātā reālisma raupjums šķiet patīkami atsvaidzinošs. Pamatīga literatūra - kā rupjmaize ar speķi, kā labi savārīta miežu putra. Tieši tas, ko vajag garajiem ziemas vakariem, kad suns jau izstaidzināts un adīklis nolikts malā.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
fedrsKaut kā neuzmanīgi lasīju, un pirmajā brīdī sapratu, ka runa ir par Donu Kihotu. Mazliet nobrīnījos par reālismu, bet neko neiekomentēju.- kriiVispār "Dons Kihots" arīdzan ir visai reālistiska sava laikmeta panorāma, tikvien kā galvenais varonis bišķiņ jocīgs.
- bozenaInteresanti, ka es arī izlasīju "Dpnu KOhotu".