Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šovakar pēc ilgāka pārtraukuma atkal saņēmos uzvilkt sporta tērpu un apskriet gabaliņu Maskačkas. Kā jau parasti - grūts bija tikai pirmais kilometrs, kad visi Rīgas vēji no visām pusēm pūta man virsū, elpu aizsizdami, kunģī smagnēji šļanckājās pusdienas, bet galvā ņerkstēja īgnas pārdomas par visa veltīgumu. Pēc tam ķermenis atcerējās, ka skriet ir forši un kā vispār to dara. Lūk, un pateicoties šim īsajam izskrējienam es paguvu ievērot, ka arī Maskačkā ir sākusies Ziemassvētku gaidīšana un iedegtas egles. No visām šīm apskatīju Nr.62 un Nr. 63.  Varētu ieviest jauku plāniņu - līdz 11.janvārim apskatīt visas, vai vismaz tās, kas Daugavas šajā krastā. Gan tāpēc, ka skriešanai tas piešķir "papildus estētisko dimensiju", gan arī tāpēc, ka kaut kā taču tā ziema jāpārcieš. Un "Staro Rīga" jau bija tik sen un tik īsu mirkli...
  • Endorfīni jau no pašas skriešanas, taču tās krāsainās gaismiņas arī kaut kam palīdzēja sintezēties - nez, serotonīnam vvai dopamīnam?
    • :) regulēt visus. sākot ar miega hormonu un beidzot ar visiem pārējiem. gan jau pārdzivosi(m) arī šito ziemu. man pilnīgi obligāti tumšajā laikā ir pusdienslaika pastaiga, es vienk. ceļos un eju, lai dabūtu dienasgaismu, vingrošana un tad jau kaut kā turos, pēdējos gados relatīvi veiksmīgi.
    • tā kā Tev: skriešana pusdienslaikā vispār ideāla kombinācija, sports + dienasgaisma. :) nu, un ja vēl gaismiņas...
      • Nē, te nu ir jāizvēlas - vai nu dienasgaisma, vai gaismiņas.:)
        Dienasgaisma šobrīd pieejama tikai līdz pusčetriem - četriem. Īpaši jaudīga anticiklona gadījumā - līdz puspieciem, bet tās ir baigās izņēmuma ekstras.
Powered by Sviesta Ciba