![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ostapa Bendera mantinieki zeļ un plaukst. Jau otro dienu Feisbukā un Tviterī mani priecē norādes uz šo linku:http://akademika.lv/info/about-us
Viss ir pilnīgi legāli, aha. Ir divas atsevišķas personas: tu un tava darba autors, bet par plaģiātu nav ne runas. Iespējams, par šizofrēniju kaut kas tiek noklusēts...
Upd. O, jā! Mēs ražojam plaģiātus, kuri simtprocentīgi droši iztur plaģiātisma kontroli! http://akademika.lv/questions/view/ka-e
Viss ir pilnīgi legāli, aha. Ir divas atsevišķas personas: tu un tava darba autors, bet par plaģiātu nav ne runas. Iespējams, par šizofrēniju kaut kas tiek noklusēts...
Upd. O, jā! Mēs ražojam plaģiātus, kuri simtprocentīgi droši iztur plaģiātisma kontroli! http://akademika.lv/questions/view/ka-e
a) vai nu tiek maldināti par likumīgumu, jo viņi reāli pārkāpj likumu;
b) tiek mudināti uz likuma pārkāpšanu, jo zinātniskā darba nobeigumā viņiem ir ar parakstu jāapliecina, ka tas veikts patstāvīgi.
Bet tu paskaties, cik visiem viss ir izdevīgi, pirms studentu pieķer. Nu, students gribēja papīru - dabūja. akademika.lv gribēja naudu - dabūja. Universitāte gribēja naudu - dabūja (studenta gada maksu, ko viņi nākošgad nesaņemtu, ja studentu atskaitītu). Banka gribēja naudu - dabūja (procentus no studiju kredīta). Ja studentu pieķer, visa tā ķēde paliek zaudētājos, un kam gan tas ir vajadzīgs:D
Nu skaidrs, ka students te ir cietušais, kuru visi slauc, bet viņš ir cietušais jau pašā sākumā, kad viņam iestāsta, ka mācību iestādē saņemtais papīrs ir vērtība, kaut arī tam nav reāla pamatojuma. Ja students ir gatavs maksāt lielu naudu, lai mācītos universitātē, kur viņam stāsta informāciju, ko viņš tāpat var par brīvu izlasīt internetā vai bibliotēkā, tad nav jābrīnās, ka viņš maksā arī par to, lai viņam tas nebūtu jādara pašam, jo izskatās taču, ka tas mācību process ir bezjēdzīgs, un tikai rezultātā iegūtais papīrs skaitās vērtīgs.
Jocīgu vērtību iestāstīšana gan, laikam, neskaitās likumpārkāpums - var taču iestāstīt cilvēkiem, ka viņiem vajag lielas mašīnas, augstus papēžus vai televizorus, kuru atspīdumā var redzēt savu seju, un nevienu tiesā par to nesūdz.