Īsti nezinu, kāda ir pareizā uzvedības stratēģija pret avotiem, kas piesārņo publisko telpu ar ļaunīgiem un tumsonīgiem murgiem - tādiem kā Dimiters, Tālbergs, Šmits, Rudzītis. Tīšuprāt virināt viņus kā kanalizācijas lūkas vasaras pēcpusdienā, protams, būtu neprāts: ierēkt vai pašausmināties var vienreiz, bet pēc tam pārņem sāja sajūta kā skatoties draņķīgas šausmenes septīto sīkvelu. Tomēr principā ignorēt un nevērt vaļā nevienu interviju un nevienu rakstu, zinot, ka tas būs pilns ar sūdiem, arī nešķiet prātīgi, jebšu nav labi noslēgties nosacīti intelektuālās-liberālās Cibas hipsterīgajā dārziņā un aizmirst, ka aiz žoga pār cilvēku prātiem valda pavisam citi dēmoni.
tāds ir demokrātiskas sabiedrības pamatprincips
Šāds uzskats pastāv, bet aiz viedokļu līderiem pazūd mazāk populāri, bet kādai daļai cilvēku vai pat vairākumam ļoti noderīgi viedokļi (jo viedokļu līderiem tie kaut kā nav izdevīgi).
kur tos tāpat izvērtēs
Tāds ir demokrātiskas sabiedrības pamatprincips, manuprāt.