Godātie kungi, tā vietā, lai baidītos no feminisma un projicētu uz to visas savas arhetipiskās šausmas (mūsdienās nez kādēļ visbiežāk iešifrētas simboliskajā kodā "liks čurāt sēdus"), jūs varētu sākt darīt ko reālu savu dzimuma brāļu labā.
Kāda mana draudzene raksta darbu socioloģijā, un analizē tajā vardarbības pārdzīvošanu saistībā ar dzimumlomām. Lūk, un viņa atzīst, ka vislielākās grūtības ir tieši datu iegūšanā par vardarbības pieredzi vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši no vardarbības cieš vismaz tikpat bieži, cik sievietes, viņiem Latvijā praktiski nepastāv organizētu atbalsta sistēmu - resursu un krīzes centru utml. Atliek vien paša draugi, kam nu tādi ir, un ... varbūt psihoterapeits, ja izdodas pārvarēt klaisko "visi viņi šarlatāni, un normāli veči neiet pat pie ārstiem, kur nu vēl kaut kādiem muldētājiem".
Taču iespēja apprecēt psihopātisku stervu vīrietim ir tikpat liela kā sievietei - apprecēt kauslīgu žūpu.
Kāda mana draudzene raksta darbu socioloģijā, un analizē tajā vardarbības pārdzīvošanu saistībā ar dzimumlomām. Lūk, un viņa atzīst, ka vislielākās grūtības ir tieši datu iegūšanā par vardarbības pieredzi vīriešu vidū. Kaut gan vīrieši no vardarbības cieš vismaz tikpat bieži, cik sievietes, viņiem Latvijā praktiski nepastāv organizētu atbalsta sistēmu - resursu un krīzes centru utml. Atliek vien paša draugi, kam nu tādi ir, un ... varbūt psihoterapeits, ja izdodas pārvarēt klaisko "visi viņi šarlatāni, un normāli veči neiet pat pie ārstiem, kur nu vēl kaut kādiem muldētājiem".
Taču iespēja apprecēt psihopātisku stervu vīrietim ir tikpat liela kā sievietei - apprecēt kauslīgu žūpu.
Tā ir psiholoģiskā vai emocionālā vardarbība? Skaidrs, ka nav. Tā ir ierasta, sievišķīga reakcija uz situāciju, kurā iztrūkst emocionālās sastāvdaļas, bet ir tikai klaja loģika. Vīriešiem atliek tik noplātīt rokas un iet lasīt avīzi, nejūtoties nekādā veidā nedz psiholoģiski, nedz emocionāli traumētiem, lai kā jums to nekārotos:))