Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.7.13 09:02

Tās francūzietes mani piebeigs. Bezgalīgi daudz plūstošas poēzijas, no haosa nenošķīries kosmoss, bez logosa, bez patosa, vispār bez binārās opozīcijas vai kādas citas struktūras. Tikai peldēt un slīkt, peldēt un slīkt, sirds dziļumos cerot uz izglābšanos un to, ka patiesība vītola klūgu groziņā reiz atradīsies, aizķērusies niedrēs. Ja vēl zinātu, kurā krastā ir tās niedres. Ja vēl zinātu, ka šeit vispār eksistē krasti.

• 10 raksta
• ir doma

• annuska

  21.7.13 21:55

  

  es gribēšu kādreiz ar tevi par to parunāt.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    21.7.13 22:22

    

    Tas būtu jauki. Tikai pirms tam es gribu pati tikt skaidrībā - man šobrīd ir tā bezcerīgā fāze, kad visi lasāmie un lasītie teksti runā cits citam pretī, un es neko vairs nesaprotu, arī to, kas izejas pozīcijā likās aksiomātisks.
    Bet, kad tikšu tam pāri... :)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais