![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tās francūzietes mani piebeigs. Bezgalīgi daudz plūstošas poēzijas, no haosa nenošķīries kosmoss, bez logosa, bez patosa, vispār bez binārās opozīcijas vai kādas citas struktūras. Tikai peldēt un slīkt, peldēt un slīkt, sirds dziļumos cerot uz izglābšanos un to, ka patiesība vītola klūgu groziņā reiz atradīsies, aizķērusies niedrēs. Ja vēl zinātu, kurā krastā ir tās niedres. Ja vēl zinātu, ka šeit vispār eksistē krasti.