Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.7.13 09:02

Tās francūzietes mani piebeigs. Bezgalīgi daudz plūstošas poēzijas, no haosa nenošķīries kosmoss, bez logosa, bez patosa, vispār bez binārās opozīcijas vai kādas citas struktūras. Tikai peldēt un slīkt, peldēt un slīkt, sirds dziļumos cerot uz izglābšanos un to, ka patiesība vītola klūgu groziņā reiz atradīsies, aizķērusies niedrēs. Ja vēl zinātu, kurā krastā ir tās niedres. Ja vēl zinātu, ka šeit vispār eksistē krasti.

• 10 raksta
• ir doma

• jojo

  21.7.13 09:36

  

  tu par kurām?
  
  priekš manis franču valodā ir vienkārši pārāk daudz vārdu. ko angliski var pateikt vienā teikumā, franciski jāapraksta rindkopā.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    21.7.13 09:47

    

    Par Irigaraju un Siksū.
    Manā (viņu) gadījumā - daudznozīmībai, struktūras atmešanai, metaforu līkločiem utt., ir būtiska jēga, uz to arī balstās koncepcija, un man ir nevis no tā jāmūk, bet jāmetas iekšā.
    
    Vienkārrši šobrīd jūtos mazliet pagurusi (tāpēc, ka nīkule pati, ne jau kas cits pie vainas), un sāku ilgoties pēc kāda sausa anglofona analītiskā veča.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • jojo

      21.7.13 09:49

      

      aijjjjjjjjjjjj... jūtu līdz.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        21.7.13 09:51

        

        :)
        Nekas, nekas gan jau atsākšu gūt no tā baudu.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais