Mīlēt dzīvi, cilvēkus, viņu vājības, saredzēt trauslumu un ievainojamību vai piedodamus prāta un izglītības trūkumus tajos, kuri kaitina, atbrīvoties no tiesātgribas un nekrist iedomībā pret tiem, kuri to nespēj.
Intesanti, vai vājības un trauslumu var pielīdzināt prāta un izglītības trūkumam? Izglītības trūkums ir labojams, prāta principā arī (kas nozīmē, ka ir vērts izglītot); kā ar vājībām un trauslumu?
Protams, ka vājums, ievainojamība un trauslums, tāpat kā dusmas, piemēram, ir vai nu prāta trūkums, vai nu slimības, proti, organisma novājinātības pazīme.
Par izglītību neko nezinu, neesmu izglītots.