![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Sētnieces puika ir nopļāvis pagalmu gludu kā urlāna pakausi, un es skumstu pēc pienenēm un smilgām.
(Nē, es zinu, ka fakinajā zemkopju civilizācijā nopļauts skaitās skaists, nepļauts - neglīts, bet, goda vārds, es to nekad, nekad nespēšu pieņemt, nu, kas tur skaists tādā lisijā zālienā - tā kā uz sutkām bijis ielikts, tā kā utis dzinis, nu, fui!)
Gribu zāli līdz viduklim!
(Nē, es zinu, ka fakinajā zemkopju civilizācijā nopļauts skaitās skaists, nepļauts - neglīts, bet, goda vārds, es to nekad, nekad nespēšu pieņemt, nu, kas tur skaists tādā lisijā zālienā - tā kā uz sutkām bijis ielikts, tā kā utis dzinis, nu, fui!)
Gribu zāli līdz viduklim!
starp citu, palasīji http://satori.lv/raksts/5711 par Jaunzēlandi? Tur lieku reizi atgādināts par rietumu civilizācieša attieksmi pret dabu kā par izolētām teritorijām, kur jūsmot, nevis kā vietu laiktelpā, kur jāeksistē.
Mēs negribam brist dubļus, šķīdoņus, pa zāli līdz viduklim ar visām ērcēm savās ikdienas gaitās. Taču tas mums neliedz to piedzīvojumu, kad paši to labprātīgi vēlamies, tādu intīmu un personīgu. Un mums te, šajos platuma grādos tāda iespēja ir krietni vien pieejamāka kā daudzviet citur, kur vienlaicīgi ir arī pieejami civilizācijas labumi.
Es savos 2500 m2 zāli pļauju rūpīgi sekojot ziedēšanas secībai. Zinu, kur būs stūris ar margrietiņām, kur sasējušās tulpes. Domāju par bitēm un kamenēm - kur atstāt mežonību, kad to nolīdzināt kā skūtgalvi. Gārsu - bez žēlastības. Mauriņa pļaušana iet rokā ar obligātu laistīšanu ilglaicīgā karstumā. Un bērnam ir iespēja gan bumbu paspēlēt, gan rasā nobristies, gan puķu smaržas atšķirt mācīties. Bet ielai pieguļošā sētmale - tur nav nekāds ekomikroliegums.