Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ar jaunāko adīkli man ir iestājies Pēnelopes komplekss - cik pa dienu noadu, tik vakarā izārdu. Jo nepatīk, jo nesanāk, jo nedodas rokās. Īstenais topiņš vēl dzīvo ideju pasaulē un manā alā nav skaidri saskatāma tā ēna.
Bet dzija ir jauka. Kokvilnas gublāns vēso toņu gammā - balts, rozā, fuksija, lavanda, ceriņi.
Par ko es esmu pārvētusies, bļe!
  • O, jā. Es pirms mēneša sāku adīt džemperi mammai - ar cerību uz mātes dienu pabeigt. Varam minēt trīs reizes, cik tālu esmu tikusi. Jo, ja pat sev ir grūti uzķert īsto rakstu un modeli šai dzijai, tad, ja vēl ieslēdzas Atbildīgais Cenzors, kurš atgādina par otra gaumi un ieradumiem, misijas statuss vispār sāk tuvoties neiespējamam.
    • jā! sev vienkārši salīdzinoši
      ja otram, pat ja tas ir mazs, sīks ķipars, kuram patiesībā vienalga, ko vecāki mugurā uzvilks - pēkšņi atbildība, cenšos noķert pareizo raksturu - lai tas štrunta bruncis ir taisni tāda, kā Meitenei un viņas raksturam piederās...
      atbildība... ekh kaitinoši :/
Powered by Sviesta Ciba