Kurvjzieža kontemplācijas

krii

12.5.13 22:43

Ar jaunāko adīkli man ir iestājies Pēnelopes komplekss - cik pa dienu noadu, tik vakarā izārdu. Jo nepatīk, jo nesanāk, jo nedodas rokās. Īstenais topiņš vēl dzīvo ideju pasaulē un manā alā nav skaidri saskatāma tā ēna.
Bet dzija ir jauka. Kokvilnas gublāns vēso toņu gammā - balts, rozā, fuksija, lavanda, ceriņi.
Par ko es esmu pārvētusies, bļe!

• 5 raksta
• ir doma

• le_minga

  12.5.13 22:56

  

  tu vismaz adi sev :)
  -
  es adu un ārdu - un tā ikvakaru...
  kā tante adu - ibio (māsasmeitai bruncīšus - mazai, vēl gadu nesasniegušai spindzelei, kas jau tagad patstāvīgi joņo pa dārzu kā varonis)
  štrunta brunchus - tik uzadu un visus izārdu... nespēju noķert īsto garastāvokli konkrētai dzijai :(

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    12.5.13 23:06

    

    O, jā. Es pirms mēneša sāku adīt džemperi mammai - ar cerību uz mātes dienu pabeigt. Varam minēt trīs reizes, cik tālu esmu tikusi. Jo, ja pat sev ir grūti uzķert īsto rakstu un modeli šai dzijai, tad, ja vēl ieslēdzas Atbildīgais Cenzors, kurš atgādina par otra gaumi un ieradumiem, misijas statuss vispār sāk tuvoties neiespējamam.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • le_minga

      12.5.13 23:38

      

      jā! sev vienkārši salīdzinoši
      ja otram, pat ja tas ir mazs, sīks ķipars, kuram patiesībā vienalga, ko vecāki mugurā uzvilks - pēkšņi atbildība, cenšos noķert pareizo raksturu - lai tas štrunta bruncis ir taisni tāda, kā Meitenei un viņas raksturam piederās...
      atbildība... ekh kaitinoši :/

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais