Raksta iespaidā es jau biju izvēlējusies Āŗgaļa kungu par savu guru, biktstēvu un padomnieku, kad piepeši pamanīju pretrunu, un tagad nezinu - ko darīt!!!
"Taču ir arī citādi. Pazīstu kādu cilvēku (viņam tagad ir 75 gadi), kurš, dzīvodams ar pirmo sievu, burtiski nīka un lēni mira. Tad 60 gadu vecumā izšķīrās un apprecējās no jauna. Un tagad viņš ir plaukstošs un dzīvespriecīgs vīrietis!"
"Āķis slēpjas citur: vīrietim jānoveco kopā ar savu mīļoto sievu. Tikai tad tas ir skaisti un dabiski."
Tad - jāšķiras tajos 40, vai tomēr jānoveco ar sievu???
Raugi, personības, kurām piemīt Tolerance, pa laikam atzīst, ka "katrs gadījums ir individuāls" un "nevar visus mērot ar vienu mērauklu", vai ne?:)))) Primārās, protams, ir konservatīvās vērtības - tostarp - ģimene kā sabiedrības pamatšūniņa, laulības institūcijas svētums, bet, lūk, dažos gadījumos jāņem vērā arī cilvēka tiesības uz personisko laimi.:))) Jo visi jau, raug, nevar tik veiksmīgi kļūt par laimīgiem ģimenes tēviem ar pirmo piegājienu - kā raksta autors.:) Tu joprojām negribi biktēties pie tik prātīgas un dzīvesgudras (ij no konservatīvisma ij liberālisma vērtību skalas skatpunkta) personības?:)))
Tas man atgādina vienu no tiem, kas stāsta kā viņam dzīvē ir paveicies, jo gribās izskatīties baigi pareizam. Tā īpašība gan vairāk raksturīga sievietēm. Anyway, otrs jautājums ir, kā lai zin cik nīkulīgs vai dzīvespriecīgs tu esi ar konkrēto sievieti? Ja jau minētajā piemērā onka nodzīvoja kopā līdz 60 gadiem, tad jau nebi nemaz tik viegli nospļauties un aiziet.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
akjēziņ!!!
apžēliņ!
mans ir gar zemi.
es esmu izmisumā.
"Taču ir arī citādi. Pazīstu kādu cilvēku (viņam tagad ir 75 gadi), kurš, dzīvodams ar pirmo sievu, burtiski nīka un lēni mira. Tad 60 gadu vecumā izšķīrās un apprecējās no jauna. Un tagad viņš ir plaukstošs un dzīvespriecīgs vīrietis!"
"Āķis slēpjas citur: vīrietim jānoveco kopā ar savu mīļoto sievu. Tikai tad tas ir skaisti un dabiski."
Tad - jāšķiras tajos 40, vai tomēr jānoveco ar sievu???
Re: ai, nu Tu ar!
Primārās, protams, ir konservatīvās vērtības - tostarp - ģimene kā sabiedrības pamatšūniņa, laulības institūcijas svētums, bet, lūk, dažos gadījumos jāņem vērā arī cilvēka tiesības uz personisko laimi.:)))
Jo visi jau, raug, nevar tik veiksmīgi kļūt par laimīgiem ģimenes tēviem ar pirmo piegājienu - kā raksta autors.:)
Tu joprojām negribi biktēties pie tik prātīgas un dzīvesgudras (ij no konservatīvisma ij liberālisma vērtību skalas skatpunkta) personības?:)))
Re: ai, nu Tu ar!
Vaŗu Āŗgaļam!
Re: ai, nu Tu ar!
tiešām, smieklīgi bez gala!