Vēl mazliet par hidžabiem
Ceturtajā Irānā vadāmajā dienā neizturējām un Ahvazas tirgū nopirkām galvā maucamās tūtas (khimarus?), ko veido trīsstūrains auduma gabals, kas sašūts, atstājot brīvu vietu sejai, bet nosedzot kaklu un plecus. Cita iešana! - atviegloti konstatējām. Lakati un šalles nemitīgi jāpiekārto, īpaši braucot autobusā, tie šļanckājas un šļūkalē, raisās vaļā un vērpjas grīstē, bet tūta godīgi visu dienu stāv kā no rīta uzvilkta, tā neburzās, neslidinās un negrasās tevi nobeigt. Jā, jā pavisam nopietni - reiz manu snaudienu autobusā uz Kermanšahu pārtrauca murgs par žņaudzošu lietuvēnu. Atmodusies konstatēju, ka lakata stūris aizķēries starp sēdekli un rokturi. Tūta nekad šādus jokus neizstrādās, turklāt tā lieliski pasargā ausis un kaklu no vēja. Godīgi sakot, es šo jauno garderobes elementu labprāt šad tad izmantotu arī Latvijā, taču visticamāk būšu tam par gļēvu.
/noskatījos visas jūtūbes saites, ļoti nopriecājos par smukajām saspraudītēm ar spīdīgiem akmentiņiem. brīnos, ka tajā pirmajā lieto kniepadatas. es noteikti regulāri sadurtos. un par to lakatu siešanu: tepat Latvijā mana mamma pavasaros un rudeņos, kad pārāk silts cepurēm, bet ass, auksts vējš, ap galvu un kaklu sien lakatus a la krievu duņa stilā (tā mēs to saucam). ja lakats būtu lielāks, sanāktu tāds vienkāršāks hidžāba sējums. es skatījos tās modes un siešanas un sapratu, ka liels, skaists lakats un sasiešanas māka mani varētu atbrīvot no mūžīgās kakla sapūšanas, kas seko pastaigām pie jūras vēsākā laikā (vai ja es, piemēram, dotos izbraucienā ar jahtu. ha)
Tātad aptuvenās izmaksas uz cilvēku:
1) ceļš līdz Irānas robežai un atpakaļ:
a) lidmašīna Rīga - Stambula, Stambula-Rīga = ~ 100 LVL;
b) Turcijas šķērsošana visā milzīgajā platībā R-A virzienā ar autobusu vai vilcienu = ~30 LVL;
2) Vīza + apdrošināšana, ieskaitot pasta izdevumus dokumentu sūtīšanai uz Stokholmu=~50 LVL;
3) Ēšana, nakšņošana un pārvietošanās (galvenokārt ar sabiedriskajiem autobusiem) pašā Irānas teritorijā 11 dienas = ~ 200 LVL.
Te gan gribu stingri uzsvērt, ka mēs ceļojām ļoti intensīvi un visai askētiski. Lielākā daļa nakšu tika plānotas autobusu pārbraucienos, taksometrus izmantojām tikai tad, ja nebija citas iespējas, ēdām vienkāršās ēstuvēs. Turklāt uz pusotru dienu (un divām naktīm) mūs bija adoptējusi irāņu ģimene.:)