Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Viena no reizēm, kad simptprocentīgi esmu laucinieku pusē: http://klab.lv/users/toadbeauty/726516.html . Ar visu to, ka pati esmu sentimentāla pilsētas dāmiņa ar manāmu tieksmi uz mājdzīvnieku antropomorfizēšanu (nerealizētā mātes instinkta sublimācija), es nudien neuzskatu, ka ķēde ap kaklu ir sunim ļoti traumējoša un pazemojoša. Protams, ar nosacījumiem, ka tā ir pietiekami gara, ka viņam ar visu ķēdi vienmēr ir iespēja patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai padzerties, kā arī - viņš regulāri tiek izvests ārpus teritorijas utt. Nesaprotu arī, kāpēc elektriskā gana vai voljēra radītie ierobežojumi, kas tiek uzskatīti par pozitīvu alternatīvu, būtu mazāk "traumējoši un pazemojoši", īpaši, ja ņemam vērā, ka suns diez vai ir skatījies bilžu grāmatas ar saķēdētiem vergiem, lasījis par proletariātu, kuram nav, ko zaudēt, vai kā citādi ielāgojis ķēdes pazemojošo simbolisko nozīmi.
  • Interesanti, kā kombinējas kopā divas lietas: ka lauku saimniecībā var turēt tikai inteliģentus un pie kārtības noteikumiem bez ķēdes pieradināmus suņus (ko ķēdes aizliegums automātiski padara par nepieciešamību) un ka katram dzīves dauzītam četrkājainam paklīdenim ar draņķīgu raksturu pienākas glābšana, ārstēšana un saimnieki-adoptētāji...
    • Nekā. Mežonīgajiem un neapmācāmajiem pamesteņiem atliek vai nu pilsētas dzīvoklis vai eitanāzija pārpildītā patversmē, lai gan laukos pie ķēdes viņi, iespējams, justos tīri labi.
Powered by Sviesta Ciba